Konstitūciju pieņem vēlēšanu rezultātā. Vēlēšanas demokrātiskās valstīs pārsvarā ir proporcionālas, nevis mažiotāras, iespējams par iemeslu tam kalpo cilvēku negatīvās atmiņas par sociālistisko partiju izvirzīšanos, pateicoties šai sistēmai.
Trešais demokratizēšanas vilnis Eiropā notika pēc 1989. gada, kad sagruva Padomju Savienība. Šīs notikums noveda pie paradoksālas situācijas. Pamatnoteikumiem bija jābūt noteiktiem, kamēr to pamati vēl nebija konsolidēti vai pieņemti.
Lielākā iekšpolitikas problēma post padomju valstīs bija neizveidotā partiju sistēma. Bija radītas vairākas partijas, bet tās nebija sistematizētas. Savukārt interešu grupas bija mazattīstītas, vai pat vispār nebija izveidojušās.
Lai izveidotu jauno valstu konstitūcijas, par pamatu tika ņemtas citu valstu jau izstrādātās konstitūcijas vispopulārākās bija- Francijas, Vācijas un ASV konstitūcijas. Atšķirībā no sociālistiskās iekārtas, jaunajās konstitūcijās tika iekļautas cilvēktiesības.
Valstis ejot uz jauno iekārtu izvēlējās divus ceļus, lai nonāktu pie viena mērķa, viena daļa (Ungārija, Albānija un Polija) izvēlējās pārveidot veco sociālistisko konstitūciju, aiztaupot laiku, jaunas izstrādāšanai, savukārt otra daļa (Lietuva, Dienvidslāvija, Rumānija, Slovēnija u.c.) izvēlējās veidot pilnīgi jaunu konstitūciju, tādejādi cenšoties aizmirs par pastāvējušo iekārtu. 9
…
