1. nodaļa- Zinātne kā profesija ( kas materiāli nodrošina šo darbu). Salīdzinājums ar situāciju ASV.
1. rindkopa: M. Vēbers vēlas runāt par zinātni kā profesiju un to, kas nodrošina šo darbu Vācijā, salīdzinot ar situāciju ASV.
2. rindkopa: Vācijā jauns zinātnieks sāk darbu kā privātdocents pēc eksāmenu kārtošanas, grāmatas publicēšanas, nesaņemot par darbu atlīdzību; savukārt ASV zinātnieks karjeru sāk kā asistents, birokrātijas apstākļos saņemot par to atalgojumu.
3. rindkopa: Vācijā privātdocentu nevar atlaist no darba universitātē, ja viņš tur sācis strādāt, savukārt M. Vēbers saviem skolniekiem , kuri vēlas iegūt zinātnisko grādu, ieviesis normu, ka zinātniskais darbs jāuzsāk citur.
4. rindkopa: Vācijā svarīgākās lekcijas lasa vecākie pasniedzēji, blakus tēmas atstājot privātdocentiem.
5. rindkopa: Amerikas Savienotajās Valstīs profesora un asistenta darba pienākumi ir ļoti atšķirīgi- asistents ir pārslogots ar nenozīmīgām lekcijām, turpretī profesori lasa tikai nozīmīgas lekcijas dažas stundas nedēļā.
6. rindkopa: Vācijā, tāpat kā ASV, institūti ir kļuvuši par valsts kapitālisma uzņēmumiem, un asistents ir atkarīgs no insitūta direktora norādījumiem.
7. rindkopa: Vācijas institūtu pārvalde sāk līdzināties ASV pārvaldei un M. Vēbers domā, ka arī bibliotēkas darbs drīzumā līdzināsies ASV kapitāliski birokrātiskajai sistēmai.
8. rindkopa: Augstkolu pārvaldes orgāni pieņem kļūdainus lēmumus, kad jāvirza amatos universitātes pasniedzēji, tādā veidā ieceļot amatos viduvējības.
…
