Viens no galvenajiem cilvēka ekspresijas veidiem ir valoda, runa. Ar tās palīdzību cilvēks spēj parādīt emocijas, izteikt rūpes, sāpes, domas un viedokli, kā arī saukt palīgā vai pievērst uzmanību. Valoda un runas prasme ir veids kā izteikt sevi, iekšējās sajūtas, parādīt savu būtību.
Valoda cilvēkam nav iedzimta. Tā veidojas un attīstās paralēli bērna centrālās ner-vu sistēmas nobriešanai. Valodas attīstība ir ļoti individuāls process un visiem bērniem tas nenorit vienādi.
Runas un valodas apguves procesu būtiski ietekmē sociālā vide, kurā bērns aug. Svarīgi, lai pieaugušie sniegtu iespēju bērnam augt valodas vidē, t.i., sniegtu iespēju dzir-dēt pieaugušo runu, kā arī regulāri runātos ar bērnu gan aprūpējot, gan rotaļājoties, gan arī pavadot bērnu ikdienas aktivitātēs (Ronkaite, 2012). Svarīgi, lai bērnam apkārt ir cilvē-ki, no kuriem var mācīties valodu – ne tikai vārdus un kā pareizi runāt, bet arī to, ka saru-na ir veids, kā cilvēki cits ar citu sazinās un paziņo par savām vēlmēm, kā var reaģēt uz ap-kārt notiekošo (Mitenberga, 2018).…
