Donātam ar Betu bija 7 bērni, bet izdzīvoja tikai 4- Miks, Reinis, Viļums, Agate, bet 3 nomira agrā bērnībā- Jūļuks, Rieta un Ediņa.
Jūļuks- bija pirmais bērns ģimenē, viņa dēļ arī Donāts apprecēja Betu, ne Elinoru.. Jūļuks auga kārs un slepens kā vilcēns, viņš gribēja ar tēvu kopā uz mežu iet, cīnīties pret vāciešiem. “es gribu pie tevis, tēt, uz mežu, es visu zinu, šaujamo pats sameklēšu, nozmiegšu vienu frici”. Bet Donāts neļāva Jūļukam iet uz mežu, jo tas bija pārāk bīstami, Donāts zināja, ka puika tam vēl nav gatavs. Bet Jūļuks bija pārāk spītīgs, viņš gribēja pierādīt, ka ir drosmīgs un spēj aizstāvēt savu ģimeni, savas mājas un zemi. Viņš gribēja tāpat kā lielie iet un karot, cīnīties un nepadoties. Bet viņam tas neizdevās un kāda lode ķēra viņu. Vai tāpēc, ka vēl bija jauns, nepieredzējis un ne īsti karotājs, ne noziedzinieks, ne pretinieks. “”Varbūt pavisam vienkārši- puika uzņēmās par daudz saviem stūrainajiem pleciem un viens pats gribēja ko uzsākt. Viņu atrada netālu no centra krustcelēm. Jūļuks guļ un glūn kā vilcēns, klusē un neatbild.” Jūļuks gribēja izksatīties varens un pieaudzis. Viņš gribēja tāpat kā tēvs par savu zemi iet cīņā, bet izrādījās par jaunu un ne pietiekoši gudru, kaut bija visas takas izložņājis, pēdas izošņājis un katru dienu lūdzies, lai ņem partizānos. …
