-
Ekoloģiskā dizaina labās prakses piemēru ārvalstīs un Latvijā analīze
Es ievietoju šos attēlus, jo, manuprāt, tas ir saistoši šajā kursā. Ļoti skaisti un interesanti izveidots no arhitektūras puses gan iekšpusē, gan ārpusē. Cilvēkiem piesaistoši, jo pārsvarā skatu torņi ir dabīgā koka krāsā ar metāla iestrādēm, bet šis ir oranžs ar pelēku. Tas ir vienlaikus slēgts (sāni nav vaļēji), tomēr it kā caurspīdīgs. Jo īpaši tas attiecas uz pakāpieniem – tiem, kam bail no augstuma, labāk neskatīties zem kājām. Tikai uz augšu! Padomāts par iespēju atvilkt elpu – kāpņu laukumiņos stūros ir soliņi, kur piesēst. (skatīt 8., 10., 13. un 14. attēlu)
Manuprāt, šī taka ir izveidota kvalitatīvi un apdomīgi gan no dabas puses, gan tūristu. Ir daudz informācijas dēļu, kur var uzzināt informāciju no dabas elementiem līdz dzīvniekiem. Taka nav pārāk lielā teritorijā, skatoties no visas teritorijas, tas samazina postošos nodarījums dabas lieguma nozīmīgākajiem elementiem. Tūristiem ir izveidoti soliņi, skatu tornis, lapene un ugunskura vieta, kas piesaista cilvēkus jo īpaši karstajās vasaras dienā. No pilsētas izbraukt un atpūsties. Takas sākuma vingrojumu komplekss, kas piesaista cilvēkus nodarboties fiziskām aktivitātēm. Mīnus ir nepieejamība invalīdiem ratiņkrēslos un māmiņām ar ratiņi. Man arī ir tāds ieteikums izvietot kameras, lai varētu uzraudzīt, kas notiek un likumu pārkāpējus sodīt varētu. 12.maijā 2020.gadā dabas liegumā Lielie Kangari uzdarbojās vandāļi, kas izpostīja dabas taku - dedzināti un apķēpāti informatīvie stendi, salauzta norobežojošā barjera pie skatu torņa, saplēsta un krūmos aizmesta atkritumu tvertne. Tomēr tas prasītu vēl lielas izmaksas un arī kādam vajadzētu uzraudzīt to visu, tās ir mūžīgas izmaksas.
…
1.Problemātika vai pamatojums projekta īstenošanai. Sietlas Mākslas muzeja Olimpiskais Skulptūru parks ir projekts, kas apvienotu mākslu un ainavu, pilsētu ar krastmalu un publisko telpu ar infrastruktūru. Krasta līnija visaktīvāk mērķē uz biotopu atjaunošanu, ar kabatas pludmales izbūvi, seklu zemsegu “soliņiem”, kas atbalsta brūnaļģu mežu, un pārkārušos krasta līnijas veģetāciju. Visas stratēģijas ir izstrādātas, lai nodrošinātu pārtiku un patvērumu ekoloģiskajām kopienām, kas atbalsta reģiona lašu mazuļu populāciju. Šā jaunā piekrastes biotopa zinātniskais monitorings liecina par strauju jūras veģetāciju, bezmugurkaulnieku un lašu kolonizāciju ar ekoloģisko apstākļu integritāti tādā līmenī, kas līdzīgs daudz senākai, senākai pludmales videi Pjūsetas šaurumā.