Valsts varas dalīšana katrā valstī (arī Eiropas Savienībā), principā, notiek uz trim sfērām – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Katrā no tām darbojas savas institūcijas. Šodienas demokrātiskajā valstī (pie tāda valsts modeļa mūsdienās tiecas gandrīz visas pasaules valstis) starp likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu ir jābūt stingrai varas pilnvaru dalīšanai. Šo principu izstrādātāji ir slavenie politiskie filozofi – Džons Loks un Monteskjē. Kaut gan varu kompetence ir stingri norobežota, to institūcijām nākas sadarboties un citai citu ietekmēt (jā, tā ir dzīve!).
Es savā darbā vairāk runāšu par izpildvaru, jo, manuprāt, tieši no izpildvaras institūciju darbības pārsvarā arī ir atkarīgs politisko lēmumu pieņemšanas procesa rezultāts. Nedaudz atkāpjoties, paskaidrošu, kāpēc es tā domāju. Uzreiz pateikšu, ka runas ies par Latvijas valsts (ērtāk un tuvāk sirdij). Mūsu valstī, ministri savās partijās atrodas līdera pozīcijās jeb ir ciešā saskarsmē ar pašiem līderiem. Tas nozīmē, ka ministrs partijas sēdēs centīsies visu laiku lobēt savas intereses, jo jutīs savu spēku. Pārējie partijas deputāti nekad (gandrīz nekad) nenāks pretī šim ministram, jo viņiem draud iespējamā izstāšanās no partijas.…
