Invalīds. Kas īsti viņš ir? Ja uzdotu šādu jautājumu katram no mums, vai domājat, ka atbilde būtu viena? Mēs saņemtu tikpat daudz atbilžu variantu, cik cilvēku būtu piedalījušies mūsu aptaujā. Kā tautā saka- cik atbilžu, tik variantu. Katram no mums būtu sava taisnība.
Apstrīdēt to nevar. Bet vai tiešām mēs tā arī domājam kā sakām, vai tikai dziedam līdzi pārējiem? Tas jau ir cits jautājums. Pārsvarā mēs padodamies citu cilvēku, sabiedrības uzskatiem. Jā, tas ir stereotips. Bet tā dzīvot ir vieglāk. Nevienam nepierādot, ka taisnība ir man, nevis pārējiem. Cenšoties ignorēt invalīdu problēmas un vajadzības. Tikai tajā brīdī, kad mēs novelkam šo svītru starp sevi un invalīdu, mēs nezinām, vai paši reiz nekļūsim daļa no viņiem. Notiek tik daudz nelaimes gadījumu, saslimšanu, ka tas ir tikai laika jautājums. Nevienam to nenovēlu, tikai gribētu, lai cilvēki par invalīdiem sāk domāt kā par cilvēku, nevis nabaga radībiņu, kas ir tikai līdzīga cilvēkam, un kuram mēs pametam kumosiņu no sava galda, lai tas izdzīvotu. …
