-
Kvalitatīvā pieeja socioloģiskajos pētījumos
Kvalitatīvos datus izteic nevis ar skaitļiem, bet gan ar vārdiem. Pētīšanas metodes, ar kurām šādi dati ir iegūstami, sauc par kvalitatīvajām metodēm, bet pētījumus, kuros šīs metodes izmanto , - par kvalitatīvajiem pētījumiem. Šajos pētījumos cilvēku kultūru un rīcību cenšas aprakstīt un analizēt no viņu pašu viedokļa.
Kvantitatīvie pētījumi parasti asociējas ar aptaujām, bet kvalitatīvie - ar ietverto novērošanu un brīvajām intervijām.
Sociālajās zinātnēs dominē divas teorētiskās pamatpieejas:
pozitīviskā pieeja – tā ir veidojusies Ogista Konta un Emila Dirkheima darbu ietekmē. Jautājumā par to, kādas ir zinātniskās atziņas un kā tā jāiegūst, balstās uz dabaszinātņu principiem. Priekšroka tiek dota kvantitatīvajām metodēm;
fenomenoloģiskā pieeja – tā ir cieši saistīta ar Maksa Vēbera uzskatiem un simbolisko interakcionismu. Socioloģijā uzsver cilvēka personisko izpratni, kas ir izsakāma ar kvalitatīvajiem datiem.
Kvalitatīvo pētījumu vēsture.
Eiropas un Amerikas antropologi kvalitatīvās pētījumu metodes izmantoja jau 19.gs. beigās. Amerikāņu socioloģijā tā kļuva populāras sakarā ar pētījumiem, ko veica “Čikāgas skola” (Viljama Aizaka Tomasa un Floriana Vitolda Znaņecka darbs “Poļu zemnieks Eiropā un Amerikā”). Par klasisku kvalitatīvo pētījumu uzskata Viljama Fūta Vaita darbu “Ielu stūru sabiedrība”. Tā autors kādas ASV pilsētas graustu rajonā 3 gadus dzīvoja kopā ar itāļu emigrantiem, lai izpētītu viņu dzīves veidu.…
Darbā ir aplūkotas šādas tēmas: Kvalitatīvās pētījumu metodes. Kvalitatīvo pētījumu vēsture. Kvalitatīvo pētījumu kopīgās iezīmes. Svarīgākās kvalitatīvo pētījumu metodes. Pieeju apvienošana. Kvantitatīvās analīzes principi. Kvalitatīvās analīzes fāzes. Pētījuma fāzes. Sociālo pētījumu mērķi. Saite starp mērķiem un stratēģijām. Kvalitatīvo pētīšanas metožu īpatnības. Kvalitatīvās pieejas pētnieciskās iespējas.
