ST jēdziens un rašanās pamati.
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. (1401.p.)
ST= tiesību kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos ( objekt. t )
ST – ties., kas pēc darījuma vai pēc cita juridiska fakta pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei ( subjekt. t ) un tām atbilstošos parādnieka pienākumus.
ST regulē mantisko attiecību dinamiku. ST pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process.
ST ir relatīvas tiesiskas attiecības, kurās ir vismaz 2 vai vairāk dalībnieki. Dalībnieku skaits vienmēr ir noteikts. ST parasti ir atjaunojošas vai dispozitīvas normas.
Ir 3 ST rašanās pamati:
1)no tiesiska darījuma: vienpusēja, divpusēja, daudzpusēja;
2)no neatļautas darbības: līguma pārkāpums;
3)uz likuma pamata.
Visvairāk saistības rodas uz līguma pamata.
Vairākums saistību izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības – līgumi u.c. darījumi nodrošina materiālo vērtību kustību, preču apmaiņu, ekonomisko un arī garīgo vajadzību apmierināšanu. Ir arī saistības, kas atspoguļo tiesību pārkāpumu ( delikti ) radīto seku novēršanu vai mazināšanu. Arī tās kalpo sabiedrības locekļu interešu aizsardzībai.…
