Garīgais minimālisms mūzikā

1970.gados un vēlāk 1980. un 1990-tajos, atsevišķi komponisti sāka radīt darbus, iedvesmu smeļoties renesanses un viduslaiku mūzikā vai arī Austrumu pareizticīgās baznīcas tradīcijās, kurās pārsvarā mūzika tika atskaņota “a cappella”.
Pats termins “minimālisms” mūzikā un mākslā pamatā norāda uz to, ka mākslas darbs ir veidots, izmantojot ierobežotu līdzekļu daudzumu. Mūzikā tā ir ierobežota harmonija, melodija, ritms, diapazons, teksts vai instrumentācija. Šis mūzikas komponēšanas veids kļuvis populārs sevišķi pēdējo gadu desmitu laikā, un tā populārākie komponisti pārsvarā ir no Austrumeiropas un pārstāv pareizticīgo ticību.
Izcilākie šī virziena pārstāvji ir igauņu pareizticīgās konfesijas pārstāvis Arvo Pērts (Arvo Pärt), Džons Taveners (John Tavener) no Lielbritānijas – komponists, kurš konvertējās par krievu pareizticīgo, poļu katoļu konfesijas pārstāvis Henriks Goretskijs (Henryk Górecki), Anans Hovhaness, kurš uzskatāms par jaunāko mistiskā minimālisma pārstāvi, Sofija Gubaiduļina (Sofia Gubaidulina) – krievu tautības pārstāve, Gija Kančeli Gruzijas komponists, vācietis Hans Otte, slovāks Vladimirs Godārs (Vladimir Godár) un arī mūsu pašu komponista Pētera Vaska daiļradē jaušamas dvesmas no šī mūzikas virziena.
…