Irāka ir patiesa, bagāta senlietu krātuve, un jaunākie arheoloģiskie izrakumi dod lieliskas zināšanas par seno laiku vēsturi. Pirms arābu iekarojumiem mūsu ēras 7.gadsimtā Irāka atradās daudzu plaukstošu civilizāciju vidū. 8. gadsimtā pirms mūsu ēras 762. gadā dibinātā Irākas galvaspilsēta Bagdāde kļuva par musulmaņu zemju politisko un kultūras centru viduslaikos.
Irākas teritorija ir viena no senākajiem civilizācijas centriem. Tās ziemeļu daļa bija apdzīvota jau paleolītā. 7 gt. p.m.ē. Tur attīstījās lopkopība, bet rajonos starp Tigru un Eifratu – pirma
tnējā apūdeņojuma zemkopība. 4 gt. p.m.ē. šumeri šajos rajonos izveidoja regulāru apūdeņošanas sistēmu. 3 gt.p.m.ē. Irākas teritorijā nodibinājās pirmā valsts, ko pārvaldīja Akadas valdnieki.
Senatnē Irākas teritorijā atradās tādas valstis kā Akāda, Babilona, Asīrija. Ar arābu ierašanos 7. gadsimtā Irākas teritorijā, šeit pakāpeniski sāka izplatīties arābu valoda un islāms. 7 gs. Irākas teritoriju iekaroja arābi. No 661 gada tā ietilpa Omejādu, no 750 – Abāsīdu kalifātā. 11. gadsimtā Irākas teritoriju iekaroja seldžuki, 13 gs. – mongoļi. 14. gs. beigās un 15 gs. sākumā Irākas teritorija ietilpa Timura impērijā. 17.gs. sākumā Irāka piederēja Sefevīdiem, no 17.gs. trīsdesmitajiem gadiem līdz 1918. gadam ietilpa Osmaņu impērijā. Pirmā pasaules kara beigās teritoriju okupēja angļu karaspēks.
…
