-
Pirmsskolas vecuma bērnu izpratne par veselīgu dzīvesveidu
Izvirzītās pedagoģiskās problēmas ir tikai šķietami autonomas, jo to reāla īstenošana iespējama tikai saistībā un vienlaicīgi ar citiem personības attīstības un audzināšanas rādītājiem, t.i., vajadzības, vērtības, motīvi.
Vajadzība - vispārinātas īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, nepieciešams, kad bez kā nevar iztikt .
Personības attīstības pamatā ir vajadzības. Tās ir cilvēka aktivitātes galvenais avots. Tātad bez vajadzības nav darbības. Pēc izcilā psihologa Abrahama Maslova, cilvēka vajadzības ir sakārtotas piecos līmeņos: fizioloģiskās, drošība, piederība un mīlestība, pašcieņa, pašaktualizēšanās.
Psihologi vērtības skaidro kā idejas vai objektus, kam sabiedrība vai tās daļa piešķir īpašu nozīmi, uzskata par ideālu un orientē savu darbību pēc tiem. Pedagoģijā vērtības izpaužas vienībā ar principiem, normām, mērķiem un ideāliem un raksturo attieksmi pret kultūru, darbu, valsti.
Krievu psihologs K.Platonovs motivāciju apskata kā psihisku parādību, kas veidojas uz vajadzību pamata un virza cilvēku aktivitāti, padarot to par apzinātu rīcību. Izšķir iekšējo motivāciju un ārējos stimulus. Amerikāņu psihologi Karls Rodžers un A.Maslovs iekšējo motivāciju, kas balstīta uz cilvēka tieksmi un iedzimtu tendenci pēc pašizziņas un pašnoteikšanās, uzskata par noteicošo personības attīstībā.
Pirmsskolas pedagoģisko procesu jāskata plašā nozīmē, jo tas orientēts uz bērna vispusīgu attīstību un audzināšanu un ietver sevī šī galvenā uzdevuma un visu mijiedarbības ar bērna personību komponentu saskaņotību.
Tātad pirmsskolas pedagoģiskais process ir skolotāja un audzēkņa mērķtiecīgi organizēta mijiedarbība, kas vērsta uz attīstošo un audzinošo uzdevumu realizāciju, kā rezultātā audzēkņi apgūst cilvēces uzkrāto pieredzi visā tās daudzveidībā. Bet šīs pieredzes sekmīga apgūšana iespējama speciāli organizētos apstākļos (materiālā bāze, pedagoģiskie līdzekļi, skolotāja un audzēkņu sadarbība).
…
Jāakcentē fakts, ka kustība jau kopš agras bērnības pozitīvi ietekmē bērna attīstību, piemēram, akcentu liekot uz pirkstu kustības aktivitātēm. Šīs sīkās motorikas attīstīšana palīdz labāk apasiņot galvas smadzenes, ko uzsver I. Bula-Biteniece, apgalvojot, ka: “Kustību aktivitāte ietekmē bērna domāšanu. Savukārt runas attīstība saistīta ar sīkās motorikas – pirkstu – kustību aktivitātēm. Jo vairāk tā attīstīta, jo labāk tiek apasiņotas galvas smadzenes. No bērna pirkstu veiklības ir atkarīga viņa domāšana. Trīsgadīgam bērnam roku koordinācija vēl nav pilnīgi izveidojusies, bet viņam ir augsti attīstīta uzņēmība mācīties (zinātkāre) un spēja iegūt nepieciešamās prasmes” . Tādējādi varam secināt, cik lielu lomu ieņem kustība jau kopš agras bērnības. Attiecīgi spējot ieinteresēt bērnu, ir iespējams papildināt viņa zināšanas un veicināt veselīgu attīstību.













