Stāstot šos visus stāstus pamanīju kā opim nobirst asara. Nekad iepriekš nebiju redzējusi savu opi tādu. Atrodoties tur, kopā ar viņiem, arī man aizlūza balss un bija sajūta, ka raudāšu. Nodomāju, kāpēc tā? Tas taču bija veselus 8 gadus pirms manas dzimšanas, es to visu nemaz neesmu pieredzējusi, taču sajūtas un dusmas, dzirdot to visu, man bija baisi lielas. Meklējot atbildi uz to, nonācu pie secinājuma, ka tas viss jau ir iekodēts manā latvieša zemapziņā. Iekodēts cienīt, novērtēt, mīlēt un sargāt- gan savus tuvos, gan savu zemīti. …
