| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Akvīnas Toma uzskati par valsti un tiesībam | |
| 2. | Marsīlija Padujasa uzskati par varu un likumiem | |
| 3. | Nikolo Makiavelli uzskati par varu, politiku un valsti | |
| 4. | Žana Bodēna uzskati par valsti un suverenitāti | |
| 5. | Hugo Grocija uzskati par tiesībam un valsti | |
| 6. | B. Spinoza par tiesību būtību un valsti | |
| 7. | Dž. Lilberns par valsti, tiesībam un likumdošanu | |
| 8. | Dž. Loka macība par valsti un tiesībam | |
| 9. | T. Hobsa macība par valsti un tiesībam | |
| 10. | T. Mora un T. Kampanellas utopiskās sociālisma idejas | |
| 11. | Ž.Ž. Ruso macība par valsti un tiesībam | |
| 12. | Voltēra politiski – tiesiskas idejas | |
| 13. | Š.Z. Monteskje uzskati par valsti, varu un likumiem | |
| 14. | M. Robespjēra uzskati par revolucionārās pārvaldes principiem | |
| 15. | E. Kanta tiesību filozofija |
Akvīnas Toma uzskati par valsti un tiesībam. Akvīnas Toms (1225 – 74) Itālija dzimis katoļu teologs, dominikāņu mūks, Alberta Lielā skolnieks, 1323. g. Pasludināts par svētu. Akvīnas Toms piedavāja vispamatīgāko dabiskās tiesības teoriju no kristīgās teoloģijas viedokļa. Atšķirībā no priekštečiem Akvīnas Toms labi pārzināja un daudz balstījas uz Aristoteļa filosofiju.
Pētīdams un skaidrojams tiesību, Akvīnas Toms iztirzājis četrus jautājumus:
vai likums ir kaut kas tāds, kas attiecas uz prātu;
vai likums vienmēr ir virzīts uz kopējo labumu;
vai cilvēka prāts ir pietiekami kompetents, lai radītu likumus;
vai publicēšana ir būtisks tā vai cita likuma moments.
Uz pirmo jautājumu Akvīnas Toms atbild apstiprinoši, jo abi (kā prāts, tā likums) aicināti darīt vienu un to pašu – virzīt cilvēku uz kaut kādām darbībām vai atturēt no tām.…
Darbā uzrasktīti filozofu uzskati par valsti, tiesībam, varu un c.
