| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| Izmantotie saīsinājumi | ||
| 1. | Tiesu vara Latvijā | |
| 1.1. | Augstākā tiesa | |
| 1.2. | Apgabaltiesa | |
| 1.3. | Rajonu un pilšetu tiesas | |
| 1.4. | Pagasttiesa | |
| 1.5. | Satversmes tiesa | |
| 1.6. | Administratīvā tiesa | |
| 1.7. | Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši | |
| 1.8. | Šķīrējtiesa | |
| 1.9. | Bāriņtiesa | |
| 2. | Tiesu darbības pamatprincipi | |
| 3. | Tiesu sistēmas amatpersonas | |
| 4. | Civillietas izskatīšana Rīgas apgabaltiesā | |
| 5. | Krimināllietas izskatīšana Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā | |
| Secinājumi un priekšlikumi |
Viens no pirmajiem valstiski svarīgajiem darbiem pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī bija savas, latviskas tiesu sistēmas radīšana. Pirmais tieslietu ministrs Pēteris Juraševskis un viņa biedrs Eduards Strautnieks, kuri abi bija zvērināti advokāti, nekavējoties uzsāka sarunas par tiesu izveidošanu un tiesu pamatlikumu izdošanu.
Apspriedēs par tiesu iekārtas likuma projektu piedalījās daudzi labākie advokāti un juristi, no kuriem daži vēlāk kļuva par tiesnešiem. Izstrādāto projektu tieslietu ministrs nolasīja Pagaidu valdības 3. decembra sēdē. Tā projektu apstiprināja un 4. decembrī cēla priekšā Tautas padomei. Kad to bija caurlūkojusi īpaša komisija, 1918. gada 6. decembrī tas tika pieņemts kā "Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību".…
2. kursa Studiju darbs Tiesību zinātnē
