Pozitīvā brīvība. (Cik lielā mērā valdība iejaucas manā dzīvē?)
Vārda “brīvība” pozitīvā nozīme rodas no indivīda vēlmes būt noteicējam pār sevi. Cilvēks vēlās būt pats savas, nevis citu cilvēku gribas instruments. Cilvēks vēlās būt subjekts, nevis objekts, un vēlās, lai viņu vadītu viņu paša iemesli un apzināti nodomi, nevis cēloņi, kas ietekmē viņu no ārienes. Cilvēks vēlās būt indivīds, nevis nekas; darītājs, kas pieņem lēmumus, nevis par kuru tiek pieņemti lēmumi, kas pats nosaka sev virzienu un nepakļaujas ārējās pasaules vai citu cilvēku ietekmei tā, it kā būtu lieta, dzīvnieks vai vergs, kas nav spējīgs darboties cilvēka statusā, proti, īstenot paša mērķus un metodes. Viss tas izklausās ļoti pareizi. Tomēr, es uzskatu, ka visas šīs brīvības nebūtu īstenojamas, ja nebūtu nedaudz ierobežotās. Sanāk, ka viena parādība ierobežo otru. Tāpat kā negatīvā brīvība ierobežo pozitīvo.
Pozitīvā brīvība atšķiras no negatīvās tanī ziņā, ka pozitīvā brīvība tiek pielietota arī totalitārisma un autoritārisma apstākļos. Totalitārisma attaisnojums parasti bija šāds: cilvēkus piespiešana kāda mērķa vārdā, pēc kura viņi tiektos, ja vien būtu saņēmuši vairāk apgaismības, bet pašreiz to nedara, jo ir akli vai neizglītoti, vai samaitāti.…
