Homeostāze (homoios -līdzīgs, stasis - stāvēšana) ir organisma spēja pašam sev uzturēt stabilu temperatūru, sāļu saturu asinīs un citas fizioloģiskās funkcijas, kas ir eksistences pamats. Dažkārt šo jēdzienu lieto arī ģenētikā un ekoloģijā. Ģenētiskā homeostāze ir relatīva populācijas ģenētiskā sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu izraisītām pārmaiņām. Ekoloģijā ar šo terminu saprot relatīvi stabilu, pastāvīgu sugu un indivīdu skaita saglabāšanos biocenozē. Ārējā vidē uz organismu iedarbojas gaiss, ūdens, zeme, dažādi priekšmeti un enerģijas veidi, tāpēc ārējās vides fizikālās un ķīmiskās īpašības nemitīgi mainās. …
