Автор:
Оценка:
Опубликованно: 27.01.2005.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Эссе 'Nozīmīgākie starptautiskās politikas procesi Eiropā 20.gs. beigās un 21.gs. sāku', 1.
  • Эссе 'Nozīmīgākie starptautiskās politikas procesi Eiropā 20.gs. beigās un 21.gs. sāku', 2.
  • Эссе 'Nozīmīgākie starptautiskās politikas procesi Eiropā 20.gs. beigās un 21.gs. sāku', 3.
Фрагмент работы

Starptautiskajā politikā 20.gs. beigas un 21.gs. sāk. ir bijis īpaši raibs laika posms. To raksturo saspīlētās starpvalstu attiecības militārā jomā, kā arī mūsu gadsimta lielākais drauds – terorisms. Tā kā Eiropas Savienība principā aptver gandrīz visas Eiropas valstis, tad starpvalstu attiecībās liela loma ir nesen notikušajai organizācijas paplašināšanai – jaunu valstu uzņemšanai, kas ir Eiropas Savienības līdzšinējā vērienīgākā paplašināšanās.
Eiropa gadu simteņiem ir bijusi vieta, kur bieži norisinājušies asiņaini kari. Laikposmā no 1870. līdz 1945. gadam Francija un Vācija savā starpā karojušas trīs reizes, piedzīvojot milzīgus cilvēku zaudējumus. Eiropas valstu vadītāji nonāca pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā nodrošināt ilgstošu mieru starp valstīm, ir tās ekonomiski un politiski apvienot. Eiropa ir kontinents, kurā līdzās pastāv ne tikai daudzas dažādas tradīcijas un valodas, bet arī kopīgas vērtības, un Eiropas Savienība (ES) uzskata par savu pienākumu šo vērtību aizsardzību. ES stiprina sadarbību starp Eiropas iedzīvotājiem, sekmējot vienotību, vienlaicīgi saglabājot daudzveidību, un nodrošinot to, ka lēmumi tiek pieņemti, maksimāli ievērojot cilvēku intereses. Eiropas Savienība ir demokrātisku Eiropas valstu apvienība, kā ietvaros valstis apņēmušās kopīgi strādāt miera un labklājības sasniegšanai. Eiropas integrācijas mērķis ir nekad vairs nepieļaut situāciju, kad tiek nogalināti tik daudz cilvēku un nodarīti lieli postījumi. Šo domu pirmo reizi izteica Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans, uzstājoties ar runu 1950.gada 9.maijā. 21.gadsimta pasaulē, arvien pieaugot savstarpējai atkarībai un mijiedarbībai, arvien pieaugs arī nepieciešamība katram Eiropas pilsonim sadarboties ar ļaudīm no citām zemēm, un šī sadarbība būs balstīta uz savstarpēju interesi, toleranci un solidaritāti. ES izstrādā vienotu ārlietu un drošības politiku, un ir plānota ciešākā sadarbība aizsardzības jautājumos. Tā mūsdienās arvien vairāk iesaistās miera uzturēšanā un stabilitātes nodrošināšanā ne tikai Eiropā, bet arī ES kaimiņvalstīs.…

Коментарий автора
Atlants