Šajā nelielajā sacerējumā es vēlētos runāt par, manuprāt, ļoti aktuālu un interesantu tēmu, proti, kā labāk dzīvot. Jautājums ir, kā šajā grūtajā un negācijām pilnajā laikā saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi, pasmaidīt par sevi un citiem un censties nepadoties nekādos apstākļos.
Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem mēs varam meklēt daudzviet. Piemēram, neieslēdzot televizoru. Jo, ja mēs to ieslēgsim, tad pēc pirmās frāzes, kas parasti skan „Labvakar”, neko labu mēs vairs nedzirdēsim. Šim novēlējumam sekos daudz un dažādu nelaimju, posta, katastrofu uzskaitījums, kā arī banku un ekonomiskās krīzes izklāsts. Tas neder.
Uz ielas arī labāk neiet, ja tu tos nelaimīgos un dusmīgos ģīmjus nespēj uzlūkot ar smaidu.
…
