Indrānu tēvs un dēls bija ļoti līdzīgi daudzās jomās un rakstura iezīmēs, piemēram, spītība, nepacietība un pašlepnums. Lugas vidusdaļā, kad Edvarts Indrānos sāka tā pa īstam valdīt, viņš aiz savas vēlmes pēc naudas, kas arī bija viena no Edvarta spilgtākajām rakstura iezīmēm, gribēja nocirst tēva stādītos ošus, jo viņš par to dabūtu krietnu naudas summu, tēvs aiz savām dusmām un pašlepnuma aizgāja dzīvot uz pirtiņu, „Vai zini, kur ceļš uz pirtiņu? Ja nevari satikt ar saimnieku saimnieka galā, tad palūko, kā sviežas vienam pašam tur!” Šie vārdi no Edvarta mutes sāpināja tēvu, tik ļoti, ka par spīti aukstumam, mitrumam un tumšumam, kas valdīja pirtiņā, viņš mājās vairs atgriezties netaisījās. Viena no vislīdzīgākajām rakstura īpašībām, starp veco un jauno Indrānu bija strādīgums, taču Edvarts strādāja tikai tāpēc, lai nopelnītu vairāk. …
