-
Turēties "roku rokā"
Turoties roku rokā, var pierādīt, ka papīrs ( kāds kārtējais „tukšais” sertifikāts) nav būtiskākais, jo galvenais ir tas, kas cilvēkam ir galvā, sirdī, nevis kādos vākos ieliktais diploms.
Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir svarīgas vērtības, kuras man ir grūti par tādām uzskatīt. Vērtības, kuras es saucu par nepareizām un degradējošām, nav viegli izmainīt. Manta , vara, lepna mašīna( kā nevienam rados, pagastā, pilsētā, jā, Rīga te nederēs...), apģērbs ar pasaules zīmoliem, ārzemes, ārzemes...Mans Ego pāri visam...Kā to izmainīt ? Vai atradīsies, kas ies šīm tendencēm pretī, nekā nebaidoties , „roku rokā”? To darīt var tikai tad, kad ir iekšēji stipra personība, spēcīga ģimene, kas dos roku grūtā brīdī, un valsts, kas atbalsta un motivē normālas, tradicionālas vērtību sistēmas saglabāšanu un attīstību. Valsts, kas arī „dod roku”. Mēs nedrīkstam baidīties, ir jādara. Un jāmācās iet „roku rokā”. Ja mēs visi zināsim mērķi, tad līdzekļi tā realizācijai atradīsies, par moto izvēloties Raiņa vārdus:
„Kas zin, ko grib, tas spēj visu, ko grib”.
…
Skatos filmu. Filmā pagājušā gadsimta vidus, daudzi staigā pelēkās drēbēs, bet ar smaidu sejā, apziņu par drošību, par nākotni, viņi ir pārliecināti, kas ir un kas būs. Lielai daļai cilvēku nerūp tas, ka viņi nedrīkst izteikties, jo viņi vēlas baudīt- pilnvērtīgi izdzīvot - dzīvi, nevis cīnīties par to, lai izteiktos. Ģimenes- tās ir lielas, un tur valda mīlestība un saticība. Grāmatas pelēkos, tumši zaļos, brūnos vākos, no ārienes liekas garlaicīgas, bet šo grāmatu saturs spēj aizraut. Pāris gadu desmiti, un ,lūk, pasaule it kā apgriezusies kājām gaisā. Krāsaināka...Košāka...Pat žilbinoša...