Lai arī cilvēks nepārtraukti saskaras ar informāciju, uztver to ar visām savām maņām: redz, dzird, jūt, saož un sagaršo, precīzas informācijas definīcijas nav. Šādos gadījumos izmanto jēdzienus. Jēdzieni no definīcijām atšķiras ar to, ka pie dažādiem nosacījumiem tos var saprast citādi.
Vārds informācija ir cēlies no latīņu vārda informatio, ar kuru apzīmē jebkuras ziņas, ko cilvēks no dabas vai sabiedrības saņem ar saviem maņu orgāniem. Informācija tāpat kā enerģija nevar pastāvēt pati par sevi un tā vienmēr ir saistīta ar informācijas nesēju. Informācijas nesēji ir cilvēka smadzenes, grāmatas, audio un videokasetes ar magnētiskajām lentām, disketes, datora cietie diski, kompaktdiski, skaņas un gaismas viļņi, utt.…
