Ar luminiscences (tulkojumā no latīņu valodas – vēja gaisma) parādībām mēs sastopamies, ja novērojam polārblāzmu, zibeni, jūras mirdzēšanu, kad izmantojam dienasgaismas lampas un skatāmies televīziju. Luminiscence nav termiskais starojums. Tas ir starojums virs termiskā, kura pēcspīdēšanas ilgums ievērojami pārsniedz gaismas svārstību periodu. Jau V. Petrovs pirms gandrīz 200 gadiem konstatēja, ka daži enerģijas veidi pāriet tieši gaismā bez starpetapa – starojošās vielas uzsilšanas.
Luminiscējošas vielas – luminofori – spīd bez karsēšanas. Tādēļ luminiscenci bieži dēvē par auksto gaismu. Optiskais starojums šajā gadījumā nerodas daļiņu siltumkustības iespaidā, bet gan iedarbojoties citiem ierosināšanas faktoriem. Tie var būt:
gaisma, kuras iedarbībā rodas fotoluminiscence,
katodstari – katodluminiscence,
radioaktīvās sabrukšanas produkti – radioluminiscence,
elektriskais luaks – elektroluminiscence,
mehāniskā iedarbība – triboluminiscence,
ķīmiskās reakcijas – hemoluminiscence.…
