| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Noziedzīga nodarījuma izdarītājs | 4 |
| 2. | Vairāku personu piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā | 5 |
| 2.1. | Dalība noziedzīgajā nodarījumā | 7 |
| 2.2. | Līdzdalība noziedzīgajā nodarījumā | 10 |
| 3. | Atšķirības šo jautājumu risināšanā Latvijas KK un Krimināllikumā | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
Savam referātam izvēlējos tematu “Dalība un līdzdalība noziedzīgajā nodarījumā”. Šādu savu izvēli varu pamatot ar to, ka ar likumu reglamentēti subjektīvie vai objektīvie nosacījumi, kuri ņemami vērā kriminālatbildības jautājumu risināšanā par personu dalību vai līdzdalību noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir tikai ar 1999.gada 1.aprīli, kad stājās spēkā Krimināllikums. Protams, Latvijas vēsturē jau bija pazīstams šāds (jeb stipri vien līdzīgs) jautājuma par vairāku personu piedalīšanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā risinājums, kas tika atspoguļots 1933.gada Sodu likumā, bet uzskatu, ka Latvija, ieviešot Krimināllikumu un lietojot tajā nepārprotamus jēdzienus, ir spērusi lielu soli prom no padomju tiesību sistēmas.
Pēc manām domām šī temata jēdzienus “dalība” un “līdzdalība” nevar skatīt atrauti no jēdziena “noziedzīga nodarījuma izdarītājs”. Tādēļ, pirmajā sava darba plāna punktā esmu nolēmusi apskatīt jēdzienu “noziedzīga nodarījuma izdarītājs” un tikai pēc tam pievēršoties vairāku personu piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atsevišķi izpētot dalību un līdzdalību, kā arī atšķirības šo jautājumu risināšanā Latvijas Kriminālkodeksā un Krimināllikumā.…
Vērtīgs referātiņš tiesību zinātņu studentiem, arī vienam otram profesionālim, un varbūt arī tiem, kuri vēlas pareizi kvalificēt savu dalības vai līdzdalības pakāpi kādā paveiktā nodarījumā. Ar visām atsaucītēm un izmantoto literatūru.
