Автор:
Оценка:
Опубликованно: 04.11.2002.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 3 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 1.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 2.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 3.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 4.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 5.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 6.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 7.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 8.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 9.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 10.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 11.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 12.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 13.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 14.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 15.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 16.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 17.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 18.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 19.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 20.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 21.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 22.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 23.
  • Реферат 'Nauda Latvijā', 24.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
2.  Ievads    3
3.  Izmantotā literatūra    4
4.  Kāda nauda senāk bija Latvijā    5
5.  Nauda Latvijā (1919 - 1940)    8
  Latvijas rublis (1919 -1922)    8
  Latvijas bankas izveide    9
  Lats un santīms    10
6.  Padomju nauda Latvijā (1944 -1992)    12
  Naudas aprite pirmajos pēckara gados    12
  1947.gada naudas reforma    13
  1961.gada naudas reforma    13
  1991.gada naudas reforma    15
  PSRS jubilejas un piemiņas monētas Latvijā (1965 - 1991)    16
7.  Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana    17
  Latvijas rublis    17
  Lats un santīms    18
8.  Secinājumi    20
Фрагмент работы

Kāda nauda senāk bija Latvijā.

Vispirms gan jāatceras, ka Daugavas un Gaujas krastos dzīvoja mūsu senči, taču Latviju, kādu mēs šodien to zinām, viņi neizveidoja. Tāpēc arī senākās monētas, kas atrastas pilskalnos un kapulaukos, nav šeit izkaltas. Tās atceļojušas no citām zemēm. Seno romiešu monētas ir pirmie drošie naudas atradumi, tās uzskatīja par zināmu vērtību - nēsāja kā piekariņus,deva mirušajiem līdzi kapā, izmantoja sudraba un bronzas rotu gatavošanai. Par romiešu monētām maksāja ar dzintaru, kažokādām, vasku un medu.
Septītā gadsimta beigās arābu valstīs sāka kalt sudraba monētas - dirhemus - , uz kurām bija tikai kalšanas gads, vieta, valdnieka vārds, jo attēlot dzīvas būtnes aizliedza musulmaņu reliģija. Ar arābu tirgotāju starpniecību šīs monētas nokļuva arī Latvijā. Tas notika, sākot ar 9.gadsimtu, bet jau pēc 200 gadiem dirhemu ieplūdums Latvijā samazinājās, jo sudraba ieguve Austrumos panīka un līdz ar to monētu kalšana 11. gadsimtā izbeidzās.
Aizvien vairāk monētu ieplūda no Rietumeiropas, galvenokārt vācu, anglosakšu, dāņu sudraba monētas. Kopumā atrasts liels skaits denāriju - ap 2600 monētu. Vairums no tām kaltas Vācijā - Piereinā, Frīzlandē un Saksijā.

Коментарий автора
Atlants