Sekundāro traucējumu rezultātā nedarbojas mācīšanās motivāciju veicinošie faktori, ir pazeminātas mācību spējas, kas var iegūt pastāvīgu raksturu, jo apvienojas atsevišķas domāšanas nepilnības, praktiskā un selektīvā attieksme pret mācību materiālu, izveidojas un nostiprinās neracionāli mācību darbības paņēmieni. Skolēniem raksturīgas mācīšanās grūtības, kas ir neatbilstība starp skolēna varēšanu, vēlēšanos un aktuāli apgūstamo mācību saturu piedāvātajā veidā un savstarpējās attiecībās. Tām raksturīgs regresijas dinamisms: vispirms epizodiskas grūtības, tad zināšanu fragmentārisms, nesekmības stabilizācija (Žogla, 2001). Valodas traucējumu dēļ pastāvīgā saskare ar grūtībām mācību vielas apguvē viņu ir nogurdinājusi, „nogalinājusi” iniciatīvu un vēlēšanos darboties. Šāds pusaudzis stundā ir pasīvs, iestājusies t.s. intelektuālā pasivitāte. Tā rodas, ja savlaicīgi netiek novērsti traucējumi un skolēns nesaņem nepieciešamo atbalstu. Intelektuālā pasivitāte nav vienkāršs aktivitātes trūkums. Tai piemīt savas saturiskās iezīmes, un daļēji tā izpaužas nosliecē uz reproduktīvo darbību, „ārējo” vispārinājumu, apkārtceļu izmantojumu, mēģinājumiem kompensēt loģiskās grūtības, pārlieku paļāvību uz atmiņu. Daudzi šie tipa pārstāvji ir akurāti, centīgi un rūpīgi, daudziem patīk zīmēt, veidot, konstruēt (Шилова, 2005).…
