Kad Tauns bija konkrētāks un rakstīja par to, ko ir piedzīvojis, Saliņš rakstīja vairāk aplinkus.
Mums, Latvijā dzīvojošajiem, „Elles ķēķa” dzeja ir vēl neatklāta paralēlā pasaule, kurā ielūkoties un ieiet aicina pati dzīve. Kas mainās cilvēkos, esot prom no dzimtajām mājām? Dzejnieki, būdami tālu prom no savas dzimtenes, apraksta sāpes, ko cieš Latvija, latviešu tauta un, protams, arī viņi paši, jo viņi ir neatņemamā daļa no tās. „Elles ķēķis”- tā ir gan vientulības pārvarēšanas griba, gan garīgās brālības radīšana, patvēruma saliņas veidošana.”- teicis Vecgrāvis Viesturs. Trimdas dzejas pasaule ir kopeja saspēle, kurā nav iespējama šķiršanās, bet viss ir tepat, tagad; par pagātne, pat atmiņas, pat sapņi un vīzijas un pat nojausma iegūst savu esenciālo jēgu, radot harmonisku līdzsvara pasauli, kurā dominē dzīvības vienotības un bezgalīgas idejas.
…
