Uzmanība ir psihes ( psihiskās aktivitātes, apziņas ) izvēlēta virzība un koncentrēšanās attiecīgā laika brīdī uz kādu fizisku reālu objektu ( reālu notikumu, priekšmetu, tā īpašību ) vai ideālu objektu ( pārdzīvojumu, otreizēju veidolu, spriedumu u.c.).
Uzmanība atšķirībā no uztveres, atmiņas un domāšanas parasti netiek uzskatīta par īpašu psihisko procesu. Taču uzmanība it kā “uzupurējas” to labā un nodrošina sekmīgu un precīzu mūsu apziņas darbību. Cilvēks nevar būt uzmanīgs vispārīgā veidā. Uzmanība allaž izpaužas noteiktos, konkrētos psihiskajos procesos: mēs ieskatāmies, pasmaržojam, apdomājam uzdevumu vai arī, aizmirsuši visu uz pasaules, rakstām sacerējumu. Uzmanība var būt vērsta gan uz apkārtējās pasaules objektiem, gan arī uz savu personisko iekšējo dzīvi.
Uzmanība ne vien rada vislabākos apstākļus psihiskajai darbībai, bet arī veic aizsardzības funkciju, palīdzot cilvēkam laikus reaģēt uz dažādām pārmaiņām gan apkārtējā vidē, gan arī savā organismā. …
