Vēsturnieki iedala Ēģiptes vēsturi 3 periodos: senajā, vidējā un jaunajā.
Tempļu kolonnu reljefi un kapenēs atrastās freskas dod iespēju gūt ziņas arī par ēģiptiešu tērpiem un rotaslietām. Galvenā seno tautu tērpu iezīme ir to ilgā nemainība. Katra apģērba detaļa ir pārdomāta un pamatota. Nav nekā lieka. Lai arī tērps veidots, izmantojot kontrastus, nemazinājās tā harmoniskais kopveids. Cilvēka figūra ēģiptiešu pieminekļos ir stilizēta, un kopā ar to ir stilizēts arī apģērbs. Šajā stilizācijā mode izpaudās pat vairāk, nekā tas bija īstenībā.
Mākslinieki un skulptori stilizācijas mākslu apguva tempļu skolās. Viss bija precīzi noteikts un kanonizēts, nedrīkstēja pieļaut nekādas novirzes.
Baltais gurnu apsējs- priekšauts, kurš turējās uz jostas un kura nosaukums ir shentis, skaisti kontrastēja ar brūngani sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu. Šo krāsojumu nemitīgi atjaunoja un sargāja. …
