-
Profesija - žurnālists
Grūdiens pētījuma sākšanai var būt kāds notikums, statistikas fakti, novērota parādība vai konfidenciāla avota sniegta informācija. Būtiski ir uzdot jautājumus, kāpēc, kādā veidā un kā interesēs tas notiek. Tas nozīme, ka aiz katras ziņas slēpjas pārkāpums vai personiska ieinteresētība, tomēr, tikai uzdodot jautājumus, var atklāt iemeslus un kopsakarības. Žurnālistam ir jājūt sabiedrības noskaņojums un izpratne par sociālo taisnīgumu. Jārēķinās ar to, ka sabiedrība nelabprāt atsakās no saviem stereotipiem. Tomēr tas nenozīmē, ka no tādēļ nav vērts pētīt. Cilvēki reaģē uz lietām, kuras izprot. Būtiski ir izvēlēties sabiedrībai aktuālas tēmas. Pētnieciskajai žurnālistikai vienmēr piemēroti jautājumi ir valdības korupcija, nedroša darba vide, nekvalitatīvas konstrukcijas, medicīnas aprūpes izmaksas un vēl daudzi citi. „žurnālists informāciju var vākt, aprunājoties ar amatpersonām vai ekspertiem, tomēr jāatceras, ka iesaistītās personas cenšas iestāstīt to, kas tām ir izdevīgi.”
Žurnālista profesijā veiksme ir atkarīga no talanta. Ja cilvēks ir pabeidzis skola ar zelta medali, tas nemaz nenozīmē, ka viņš var kļūt par izcilo žurnālistu. Pirmkārt jābūt talantam un tikai pēc tam visam pārejam. Var attīstīt savu pareizrakstību, savu valodu, spēju ilgi un cītīgi strādāt, meklējot jaunus materiālus, bet nevar iemācīties būt talantīgam. Žurnālistam tas ir asinī. Ka nu cilvēku nepievilktu žurnālista profesija, pirms tam simts reizes jāpadomā vai tiešam viņam pietiks talanta, lai pildītu šo radošu darbu, izrādot sevi rakstos.
„Žurnālists ir cilvēks, kam piemīt spēja katru dienu aizpildīt tukšumu!”
(D. Vests)
…
Kas ir žurnālistika? Vai tā ir profesija? Varbūt tas ir dzīves veids vai vienkārša aizrautība ar rakstīšanu? Viens cilvēks teica, ka žurnālistika ir daiļliteratūra steigā. Vai tas tiešam tā ir? Par to var pastāstīt daudzu gadu pieredze, žurnālistikas pētījumi un paši žurnālisti.
