Halikarnāsas mauzolejs
Tas Turcijas DR piekrastē tika celts kā Kārijas valdnieka Mausola pēdējā atdusas vieta. Grandiozās kapenes tika pabeigtas 353. gadā p.m.ē. jau pēc Mausola nāves, iespējams, viņa māsas un sievas Artemisijas vadībā. Tā bija patiesi monumentāla celtne, kas lielumā un varenībā pārspēja visas citas kapenes: tā pacēlās gandrīz 45 m augstumā un aizņēma vairāk nekā 1216 m² lielu platību. Kaut arī līdz mūsdienām ir saglabājušies nedaudzi mauzoleja fragmenti, daudz ziņu par tā celtniecības gaitu sniedz vēsturiski avoti un arheoloģiskie izrakumi.
Mauzolejam bija gandrīz precīza kvadrāta forma. Celtne balstījās uz liela, plata podija. Ēkas augšdaļā atradās piramīda, kas sastāvēja no 24 pakāpieniem. Fasāde bija veidota no zila kaļķakmens un balta marmora, bet pati celtne no zaļa vulkāniskā akmens.
Mauzoleju izrotāja 5 labākie tā laika grieķu tēlnieki. Visapkārt kapenēm vijās divas fīzes: uz vienas no tām bija attēlota lapitu cīņa ar kentauriem, bet uz otras – grieķu cīņa ar amazonēm.
…
