Finanšu ministrijas amatpersonas ir paudušas ideju, ka, ņemot vērā uzņēmēju lielo aktivitāti, iesniedzot projektus Eiropas naudas saņemšanai, šī tendence esot jāmazina, piemēram, paaugstinot projektiem izvirzāmās prasības.[5]
Autors uzskata, ka jebkuras investīcijas, jebkurš finansiālais atbalsts ir jāvērtē pozitīvi, ja tam ir pamatojums. Tie resursi, kādi Latvijai ir pieejami, pret tiem, kādiem vajadzētu būt pieejamiem, ir ļoti mazi. Šajā brīdī ierobežot finansējuma saņemšanu nevajadzētu. Taisni otrādi - šobrīd vajadzētu nevis ierobežot ES naudas saņemšanu, bet gan ļaut cilvēkiem saprast, kas ir šī nauda, kādas iespējas tā paver. Var jau būt, ka valdībai attiecībā uz šo jautājumu ir cits skatījums.
ES fondu naudas apgūšana līdz šim ir noritējusi ļoti ātri. Jāatzīst, ka sabiedrībai, gatavojoties Latvijas iestājai ES, par maz tika skaidrots, kas tā ES vispār ir.
Pie tam jau iesniegtie projekti skar tikai atsevišķas nozares atsevišķos Latvijas reģionos. Kas tad pārsvarā gadījumu ir saņēmuši apstiprinājumu saviem projektiem - lielie uzņēmumi, kompānijas, kurās strādā jauni, izglītoti cilvēki, kuri psiholoģiski un tehniski ir gatavi šiem projektiem. Uzņēmējiem, kuri dzīvo un strādā tālāk no Rīgas, ir mazāks informācijas apjoms, viņi šobrīd vieni paši nevar šo projektu sagatavošanas un iesniegšanas darbu veikt kvalitatīvi. Turklāt daudzos projektos ir daudz dažādas nepilnības, kuru dēļ tie tiek atgriezti.…
