Diplomātijas vēsture

1.Diplomātijas jēdziens. Diplomātija senajā Grieķijā un Romā. Bizantijas diplomātija.
Diplomātija – sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.
Grieķija (tās devums civilizācijai).
Grieķu valodu devums diplomātijai(D)
Jēdziens diploma – grieķu vārds – ārzemju pase, atvasināts vārds diplomāti – cilvēks, kuram ir šī pase. Dialogs – sākotnēji saruna par sapratni. Pirmie līgumi vēl pirms grieķiem – klasika – Robežlīgums – rakstītā veidā. Veidojās daudz dažādas savienības un alianses. Neitralitāte – grieķi skaidro – būt mierīgam. Jēdziens konvencija.
Grieķi rada literatūru – Homēra darbi – ataino diplomātiju. Grieķija līdz Aleksandram lielajam nebija vienota, mazām valstīm diplomātija ir ļoti svarīga. Diplomātijā svarīga ir vienota valoda.
490-479 g.p.m.ē. Grieķu lielākais devums, 5 kaujās padzina persiešus no Eiropas. Šī grieķu uzvara radīja pamatu Eiropā tādu, kāds tas ir šodien. Grieķijā bija demokrātija.
Grieķu diplomātijas principi: nav labi lauzt līgumus(uzticība), nav labi sabiedroto pamest nelaimē, diplomātiskā imunitāte(nav labi nogalināt sūtni), grieķi akceptēja zināmus, noteiktus kara vešanas principus, karš ir jāpasludina(kļuva par tradīciju).
Grieķu diplomātiskās vājības: demokrātija (noliedza slepeno diplomātiju, ļoti lēns mehānisms reaģēt uz draudiem toties demokrātija ir izturīgāka, skopa demokrātija.
Grieķu diplomāti: grieķi neradīja profesionālu diplomātu dienestu, ziņnesim jābūt skaļai balsij, ziņnesim jābūt labai atmiņai, orators tuvinās diplomātam-ziņnesis, kuru sūta nest ziņu + ir spējīgs vest sarunas(nevarēja būt jaunāks par 50g.), sabiedrībā cienījams. Lielākā nelaime-kukuļņemšana. Dāvanām jābūt reģistrētām. Grieķija neradīja patstāvīgas vēstniecības, sūtīja cilvēkus turp-atpakaļ.…