Termins cilvēktiesības apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā rase, tautība, ādas krāsa, valoda, dzimums, vecums, veselības stāvoklis, sociālā izcelsme, ticība, politiskā pārliecība, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā). Cilvēktiesības ir tas tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām). Tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī kalpo kā aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Cilvēktiesības ir efektīvs indivīda "juridiskais ierocis" cīņā pret daudzkārt spēcīgāko valsti un var tikt izmantots kā: indivīda tiesības uz aizsardzību pret valsts iejaukšanos viņa brīvībās; indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās sev kādu labumu; indivīda tiesības pret valsti uz taisnīgu procedūru un viņa interešu vērā ņemšanu; indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās aizsardzību pret citiem indivīdiem. …
