-
Eseja par Santi Korvadžas grāmatu "Hitlers un Musolīni. Slepenās sarunas"
Hitlers vairākkārt mēģināja sarunāt Itālijas fašisma dibinātāju uz oficiālu apspriedi. Taču Musolīni, vai kā Hitlers bieži ir viņu nodēvējis šajā grāmatā – par Duči, bija ļoti aizdomu pilns, ka no šīs tikšanās nekas labs nesanāks, tāpēc viņš izmantoja dažādus ieganstus, lai izvairītos no satikšanās uz pēc iespējas ilgāku laiku. Taču 1933. gadā Hitlers kļuva par Vācijas kancleru, Musolīni vairs nevarēja vilcināties, jo no Berlīnes un Hitlera pienāca daudzi uzbāzīgi lūgumi par oficiālu tikšanos. Pirms pirmās tikšanās Musolīni un Hitlers daudz sarakstījās, apspriežot dažādus politiskos jautājumus, partijas iekšējos jautājumus, jo Hitleram vajadzēja leģendārā Dučes padomus, partijas uzlabošanai. No Dučes, Ļeņina un Trocka Hitlers apguva partijas struktūras veidošanu ar militāru ievirzi: izmantot nodaļas, karogus, dienesta pakāpes utt. Hitlera nacistiskās partijas programma ir pilnībā izklāstīta viņa darbā „Mein Kampf”. Pirmā abu vadoņu tikšanās notika 1934. gada 14. un 15. jūnijā Venēcijā. Visa Hitlera un viņa delegācijas ierašanās, tikšanās un pavadīšana bija ļoti uzspēlēta, viss bija nevainojami sagatavots un izplānots, tas Hitleru emocionāli saviļņoja. Šinī vizītē atklājās Hitlera agresivitāte un daudzi viņa plāni par gaidāmo Anšlusu Austrijā, par Ebreju iznīcināšanu – antisemītismu.…
. Grāmata ir visnotaļ interesanta. Tikšanās un sarunas starp Ādolfu Hitleru un Benito Musolīni atklāj daudzus Otrā pasaules kara cēloņus un slepenos notikumus gan Eiropā, gan arī citos kontinentos, kas saistīti vairāk vai mazāk ar Asi un tās vajadzībām. Tā ir svarīga, ja ne fundamentāla, 20. gadsimta vēstures daļa. Musolīni ir ārkārtīgi interesanta personība. Nācis no zemnieku ģimenes, Duče ir vairāk reālpolitiķis, viņam nav nedz draugu, nedz ienaidnieku politikā, bet ar laiku un kara ieilgšanu, tas mainās. Viņš var vienā un tajā pašā laikā būt gan draugs, gan ienaidnieks. Savāds un neparasts ir tas ceļš, pa kuru iedams, Vācijas kanclers Hitlers nokļuvis savos tagadējos augstumos. Viņa personība lieku reizi pierādījusi, ka, lai kļūtu par tautas vadoni, nav tik daudz vajadzīgas vispusīgas zināšanas, bet kas cits.
