Aija raksturā bija liela liekule. Viņa Jānim apliecināja, ka viņš ir gana liels un gana vīrišķīgs viņai, bet, kad viņa runāja ar saimnieci par viņu, tad šis viņai bija puika, kam māte vēl degunu slauka.
Viņa ir nežēlīga pret savām mazajām meitiņām un uzskat sišanu un kliegšanu par audzināšanu, ko Jānis neatzīst un lūdz viņai mainīties.
Viņa ir neuzticama un neuzticīga. Kad pēc mīlas piepildītā attiecību sākuma perioda viņai paliek garlaicīgi viņa atgriežas pie Jura un krāpj Jāni. Papildus tam viņa melo Jānim un atrod iemeslus kā izskaidrot, kāpēc Juris atkal bijis pie viņiem :
“Bet nevar taču tā pavisam no cilvēka atrauties, un vai viņš par mums negādā? Toreiz pat uz kāzām. Tagad atkal,- caur viņu dabūjām tās karotes pārvērst naudā.”
Aija šajā triloģijā ir viens no svarīgākajiem tēliem, ja ne pats svarīgākais un sižetu noteicošākais tēls. Viņas vārdā nosaukta visa grāmata un triloģijas pirmā daļa, kurā stāsta par Jāņa sastapšanos ar šo skaisto meiteni. Viņa ir tēls, kas izmaina visu Jāņa dzīvi, kura ietekmē arī citu varoņu, piemēram, Ievas dzīvi. Jāņa aklā mīlestība pret Aiju un naivās cerības noved viņu pie dažādām izvēlēm, kuras viņš vēlāk nožēlo un beigu beigās arī noved Jāni pie viņa pāragrā un traģiskā dzīves gala.
…
