Līdz pat mūsu dienām par Pitagora dzīvi ir saglabājies daudz dīvainu leģendu. Viena no tām vēsta, ka tad kad Pitagora vecāki bija Delfos, viņi nolēma pavaicāt Delfu Orākulam, vai liktenis būs labvēlīgs viņu mājupceļam uz Sīriju. Pītija, Apollona pareģe, neatbildēja uz viņu jautājumu, bet pavēstīja, ka sieviete nes sevī bērnu - viņiem piedzims dēls, kurš pārspēs visus ļaudis savā dailē un gudrībā un kurš savudzīvi ziedos cilvēces labā. Kad dēls piedzimis, vecāki nosauca viņu par Pitagoru, acīmredzot par godu Delfu Pītijas pareģojumam. Cita leģenda vēsta, ka Pitagors bijis Dievs, kas pieņēmis cilvēka veidolu, lai dzīvotu stap cilvēkiem un mācītu viņus.
Viens no slavenākajiem senatnes gudrajiem, Pitagors no Samosas, dzimis apmēram 540 g.p.m.ē., miris - 500 g.p.m.ē. [12,16,19]…
