-
Entonijs Deivids Smits "Nacionālā identitāte"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | NACIONĀLISMA FENOMENS | 4 |
| 1.1. | Nacionālisma jēdziens | 4 |
| 1.2. | Nacionālisma ideoloģija | 5 |
| 2. | NACIONĀLĀ IDENTITĀTE | 6 |
| 2.1. | Nāciju rašanās | 7 |
| 3. | PASAULE BEZ NĀCIJVALSTĪM UN NĀCIJĀM | 10 |
| NOBEIGUMS | 13 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 14 |
Runājot par nacionālismu E.D. Smits jau savas grāmatas sākumā norāda, ka nacionālisms kā fenomens pēc savas būtības ir ļoti daudzšķaitnains un grūti definējams. Līdz ar to jeburš mēģinājums sniegt konkrētu un noteiktu jēdziena nacionālisms definīciju ir lemts neveiksmei, un kā norāda pats autors – tas arī nemaz nav nepieciešams.
Pievēršoties nacionālisma fenomena būtības un jēgas skaidrojumam E.D. Smits nepievienojas vispārpieņemtajam uzskatam, ka nacionālisma jēga ir vienīgi pretoties savai kultūrai nepiederīgo cilvēku un politisko pretinieku ietekmēm. Drīzāk viņš sliecas nacionālismu raksturot kā tādu ideoloģiju un kustību, kas jau iepriekš pieņem, ka pastāv nāciju pasaule, ka katrai nācijai ir pašai savs raksturs un augstāk par visu tiek turēta nācija kā vienīgais politiskās varas avots un pasaules kārtības pamats. Savukārt citā vietā E. Smits nacionālismu interpretē, kā ideoloģisku kustību autonomijas, vienotības un identitātes sasniegšanai un uzturēšanai tās populācijas interesēs, kuras locekļiem, vai kādai daļai no tiem lemts radīt īstu vai potenciālu „nāciju”. …
Mūsdienās, pārsvarā ar masu mēdiju starpniecību, jēdzieni nacionālisms un nacionālā identitāte tiek lietoti ļoti bieži un nereti šo jēdzienu lietojuma saturs būtiski atšķiras. Ar šo jēdzienu starpniecību masu informācijas līdzekļi apelē pie sabiedrības, kā vienotas nācijas, nacionālajām jūtām un tādejādi cenšas nodrošināt sabiedrības lojalitāti pret valsti un nāciju kopumā. Lai skaidrotu visus šos procesus, kas ir saistīti ar nacionālismu un nacionālo identitāti savā grāmatā Nacionālā identitāte profesors Entonijs Deivids Smits (dz. 1939.g.) pieskarās dažādiem kultūrkolektīvās identitātes paveidiem, īpaši izceļot, nacionālās identitātes raksturlielumus. Viņš apskata moderno nāciju etniskos pamatus un to identificējamās īpatnības (to virzošos spēkus un dzīvotspēju). Atspoguļo divus galvenos nāciju rašanās ceļus (aplūko jautājumu par to kāpēc pirmās modernās nācijas attīstījās tieši Rietumos). Iepazīstina ar nacionālisma kā ideoloģijas, valodas un nacionālo jūtu konceptu, izceļot nacionālās identitātes simbolus, ceremonijas un ieražas, kā arī atdala teritoriālo nacionālismu no etniskā nacionālisma. Atspoguļo kā veidojies nacionālās identitātes teritoriālais un tehniskais modelis. Kā arī aplūko neparastas „post-nacionālas” pasaules iespējamība, pasaules, kurā nav nacionālisma un nav arī nāciju.
