Katram cilvēkam uz mūsu plašās pasaules ir savs dzīvesstāsts. Cilvēka mūžs ir kā grāmata, kurā aprakstītas tā katra dienas un nedienas, prieki un neveiksmes, laime un bēdas. Jo cilvēks vecāks, jo biezāka viņam šī grāmata, kas pilna ar stāstiem ar laimīgām un ne tik laimīgām beigām. Tāpat arī literatūra ir pilna ar dzīvesstāstiem un tā mums dod iespēju ieskatīties dažādu cilvēku likteņa grāmatās. Salīdzināt tās ar stāstiem, ko mēs sastopam ikdienā un radam paši par sevi.
Autori, kas rada dzīvesstāstus literatūrā ir apbrīnojami ne vien ar to, ka spēj izteikties tā lai aizrautu tūkstošiem lasītāju, bet arī ar to, ka spēj lemt likteni saviem stāstu varoņiem. Tie ļauj tiem piedzimt sevis izvēlētā vidē, nodzīvot sevis izdomātu mūžu, dāvājot priekus un dažādas likstas, un visbeidzot pēc saviem ieskatiem pārtraukt šo dzīves pavedienu.
…
