Te ir runa par dažu objektu atlasi, pētot kurus, mēs varām dabūt daudz informācijas par generālo kopību (генеральная совокупность) no kuras te bija izvēlēti. Te mums ir darīšana ar generalizāciju. Generalizācija ir iespēja secināt, pētot tikai nelielu cilvēku skaitu. Bet generalizetība ir rezultātu izplatīšana.
Pirms mēs apskatīsim izlases veidus, vajāg pievērst uzmanību kopības (совокупность) jēdzienam, ar kuru apzīme cilvēku grupas, organizācijas, notikumus (kuri mūs interesē), attiecoties uz kuriem mēs gribām kaut ko secināt; bet gadijums vai objekts ir šis kopības elementi.
Izlase, savukārt, ir jebkura objektu apakšgrupa, izvirzīta analīzei.
Kādi ir izlases veidošanas etapi? Vispirms, mēs noteicām kādu apakšgrupu no generālās kopības, tālāk pētām šo apakšgrupu un attiecinām mūsu rezultātus uz visu kopību.
Pastāv reprezentatīva, kvotas un ekspertu izlase.
…
