-
GRAFĒNS. STRUKTŪRA, IEGŪŠANAS METODES, ĪPAŠĪBAS, PIELIETOŠANA
НовинкаОцененный!
2000–2010 гг.
2011–2020 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Grafēna struktūra | 4 |
| 2. | Grafēna īpašības | 5 |
| 2.1. | Mehāniskās īpašības | 5 |
| 2.2. | Siltuma vadība | 5 |
| 2.3. | Elektriskā vadība | 6 |
| 2.4. | Optiskās īpašības | 7 |
| 3. | Grafēna veidi | 9 |
| 3.1. | Grafēna oksīds | 9 |
| 3.2. | Ķīmiska tvaiku nogulsnēšana (KTV). Grafēna plēves | 9 |
| 4. | Grafēna izmantošana | 11 |
| 4.1. | Baterijas | 11 |
| 4.2. | Tranzistori un atmiņa | 11 |
| 4.3. | Grafēna filtri | 12 |
| 4.4. | Grafēns kā citu materiālu stiprinātājs | 12 |
| 4.5. | Pielietojums medicīnā | 13 |
| 5. | Ražošanas sarežģījumi | 15 |
| Secinājumi | 16 | |
| Literatūras saraksts | 17 |
Grafēns ir olgekļa alotrops, kam ir vienslāņa divdimensionāla forma. Tā atomi ir
izvietoti heksagonālā kristālrežģī. Savas īpatnējās kristālrežģa formas dēļ, tam piemīt vairākas
īpašības, kuras ļauj tam kļūt par potenciālu materiālu, ar kuru varētu uzlabot jau eksistējošās
ierīces kā arī ļaut izgudrot, un pielietot jaunas. Grafēns tika atklāts jau iepriekšējā gadsimtā,
taču tikai 2004. gadā, Mančestras Universitātē, zinātnieki Andre Geims un Konstantins
Novoselovs spēja iegūt vienu grafēna slāni no grafīta. Viņi to paveica, pielīmējot līmlenti uz
grafīta, pēc tam to noraujot un pēc tam līmlenti izšķīdinot, ieguva grafēnu. Par savu paveikumu
abi zinātnieki ieguva Nobela prēmiju 2010. gadā. Tā kā grafēns ir tikai savas izpētes pašā
sākumā, komerciāli izstrādātāji vēl nesteidzās sākt to pielietot rūpniecībā, jo materiāls vēl ir
nezināms. Taču savu īpatnējo īpašību dēļ, var uzskatīt, ka drīz šis materiāls var kļūt par ikdienā
lietojamo materiālu, līdzās plastmasām.…
Materiāls ir PDF formātā.
