Mākslīgā apziņa sasaucās arī ar mākslīgo intelektu. Piemēram, datoram nevar piemist apziņa, jo tas ir spējīgs veikt tikai ieprogrammētas, iepriekš radītas, konkrētas darbības, kas ir paša cilvēka radītas. Citiem vārdiem sakot, mākslīgo apziņu nevar radīt pati apziņa (cilvēks), jo tai nekad nevarēs piemist visas apziņas funcijas, tā var pastāvēt tikai dzīvei būtnei, kas apzinās sevi un ir izgājusi cauri apziņas attīstibas procesam. Tā sauktās “mākslīgas apziņas” ierīces spēj veikt tikai stacionāru darbu, neko jaunu tās nespēj radīt, tās tikai paļaujās uz iepriekšēju informāciju, pat nesaprotot vai tā ir kļūdaina vai patiesa, kā arī nespēj paļauties uz pieredzi. Mākslīgā apziņa/intelekts, drīzāk nepastāv, to drīzāk varētu dēvēt par iestatītām, noteiktām darbībā matērijā. Apziņa sevī ietver psiholoģiskus procesus, kā arī uztvertās ārējās pasaules un iekšējo stāvokļu norises, kas nevienai tehnoloģiskai ierīcei nav iespējamas. …
