Ja no analīzes viens grib iegūt kaut ko par sociālajām masu mediju funkcijām, vienam vajag atgriezties sākuma pamatatšķirībām, proti, procesa un novērošanas atšķirībās.
Process ir faktisks notikumu, kuri atveido sistēmas atgadījumus, aotopoēze (autopoiesis), tas ir, sistēmas un apkārtējās vides atšķirību reproducēšana.
Novērošana izmanto atšķirības, lai kaut ko aprakstītu (un neko citu). Novērošana, protams, arī ir process (savādāk tas neeksistētu), bet augstās sarežģītības (kompleksa) process, kas atšķiras no tā, kas ir novērojams no tā, kas nav vērojams ar atšķirību palīdzību; un, kas nav vērojams vienmēr ir paša vērošanas process.
Mums ir vajadzīga procesu atšķirība un novērošana kārtībā, lai sociālajā teorijā varētu apskatīt izpratnes spējas, atklāsmes, kas kļuvušas plaši izplatītas bioloģiski evolucionārajā teorijā. Tā ir izpratne par to, ka dzīvesveida pielāgošana apkārtējai videi nevar būt atsaite izziņas spējām un sasniegumiem, bet labāk, lai dzīve un adekvāta uzvedība pret to vienmēr ir jau nodrošināta ar sistēmu, kas var attīstīt potenciālās izziņas iespējas. …
