1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī Rumbulā nogalināja ap 25 000 ebreju. Skaitliski lielāko Rumbulas akcijas dalībnieku daļu veidoja latvieši. Latvijā iznīcināja pusi no 20 000 Reiha ebrejiem. Tikai nedaudz vairāk par 1000 no aptuveni 86 000 neatkarīgās Latvijas ebrejiem sagaidīja 1945.gada 8.maiju.
Latvijā pašlaik dzīvo apmēram 2,4 miljoni iedzīvotāju.
Otrā Pasaules kara laikā Eiropā iznīcināja sešus miljonus ebreju.
Latvieši Hitlera rasu skalā atradās ļoti tuvu ebrejiem.1
Holokausts Latvijā sākās 1941.gada 22.jūnijā. Pirmos ebrejus nogalināja pie Liepājas 23.jūnijā. Kriminālo atbildību par piedalīšanos holokaustā varētu attiecināt apmēram uz 1000 latviešiem, tajā skaitā 48 žurnālistiem, kas publicēja nacistisko propagandu. 2 No politiskās atbildības latvieti atbrīvo tas, ka ne jau viņš bija lēmumu pieņēmējs vācu okupācijas laikā. Morālā atbildība? “Morāles izvēles jautājumā augstākās pavēles princips nav attaisnojums nozieguma izdarīšanai, ” raksta Ezergailis, atsaucoties uz K.Jaspersa idejām. Morāli vainīgi ir tie, kas atradās tuvu noziegumam, bet neiebilda, kad bija iespēja to darīt vai neatteicās izpildīt pavēli pat, ja tas bija iespējams. Morāles jautājumā nezināšana nav attaisnojums.3
Jāatzīst, Latvijā dažādas antisemītisma izpausmes dokumentētas jau kopš 14.gadsmita.4 Taču tajās nebija nekā tāda, kas varētu kaut vai ļaut iedomāties par vairāku tūkstošu ebreju iznīcināšanu tepat mums blakus. Antisemītisms Polijā pirmskara gados bija daudz asāks, taču poļiem nebija vietējo iznīcināšanas grupu kā Arāja komanda Latvijā.…
