Автор:
Оценка:
Опубликованно: 13.12.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Ievads kļūdu teorijā', 1.
  • Конспект 'Ievads kļūdu teorijā', 2.
  • Конспект 'Ievads kļūdu teorijā', 3.
  • Конспект 'Ievads kļūdu teorijā', 4.
Фрагмент работы

Mērīšana
Īpašības, kurām ir noteikti lielumi, sauc par fizikāliem lielumiem.
Mērīt nozīmē doto mērāmo objektu salīdzināt ar mēra vienību un uzzināt, cik reizes mēra vienība ieiet dotajā fizikālajā lielumā. Mērvienībai jābūt tāda paša veida kā mērāmajam objektam.
Ja īsto fizikālā lieluma vērtību apzīmēsim ar x, tad, izdarot mērīšanu, iegūsim mērskaitli m. Tomēr ne vienmēr iegūtais mērskaitlis atbilst patiesai fizikālā lieluma vērtībai:
[mēra vien. nos.], kur k – korekcija.
Korekcija ir skaitlis, kas jāpieskaita mērskaitlim, lai dabūtu mērījamā lieluma patieso vērtību.
Korekcijas var būt zināmas (piemēram,  iekšējo summu) un nezināmas. Nezināmu korekciju sauc par mērījuma kļūdu.…

Коментарий автора
Atlants