-
Pašnāvība
Pašnāvība ( latīņu suicidium, no sui caedere ", lai nogalinātu sevi") ir akts cilvēka apzināta likšana sava nāves .
Pašnāvība ir veids kā cilvēks cenšas kaut ko risināt, t.i. pašnāvību viņš saskata kā vienīgo risinājumu. Cilvēka mērķis ir pārtraukt savu apziņu, neizturamās ciešanas, dziļas emocionālas sāpes. Šiem cilvēkiem ir ļoti daudzas un arī pretrunīgas jūtas, bet viņi nav traki.
Pašnāvībai parasti nav viens iemesls, tā ir rezultāts dažādām psiholoģiskām, sociālām, veselības un ģimenes problēmām.
Pašnāvību cēloņi
Pašnāvību cēloņus var nosacīti iedalīt:
Socioloģiskos (mijiedarbība ar sabiedrību, sociālā atsvešināšanās, norobežošanās, cilvēkam ir maz kontaktu ar citiem cilvēkiem, viņam ir grūti veidot attiecības ar citiem jeb trūkst zināšanas kā to darīt)
Psiholoģiskos (agresiju pret sevi, agresiju, kas vērsta uz citiem, pārnesi uz sevi, narcistisku krīzi, fantāzijām par pašnāvību, kā arī cerību zaudēšanu, neseni zaudējumi - tuvinieka, drauga nāve, šķiršanās)
Fizioloģiskos (vardarbība, alkohola, narkotiku lietošana, iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi).…
Pašnāvību skaits ir viens no rādītājiem, kas raksturo konkrētās valsts, reģiona iedzīvotāju garīgo veselību, norāda riska grupas, riska faktorus un situācijas. Diemžēl, Latvijā joprojām ir augsti pašnāvību rādītāji gan Eiropas Savienības gan pasaules valstu vidū. Ņemot vērā, ka pašnāvība ir sekas virknei problēmu – gan veselības aprūpes dienesta pieejamības un kvalitātes problēmām, gan sabiedrības attieksmei, gan garīgās veselības aprūpes sistēmas vājumam.