Pilsoniskā sabiedrība ir daudznozīmīgs termins, kuru interpretē dažādi. “Civil society” angļu valodā nozīmē “ civilsabiedrību” jeb “pilsoņu sabiedrību”. Viens no angļu liberālās domas klasiķiem Džons Loks lietojis terminu “civil or political society”, kas var liecināt par to, ka viņš domājis “ politisko sabiedrību”. Tātad pilsoņu vai politiskā sabiedrība tika izprasta kā valstī organizētu civilizētu cilvēku kopība.
Vācu tradīcijā jēdziens “ die burgerliche Gesellschaft” arī bija daudznozīmīgs, jo šiem vārdiem tīri valodiskajā veidolā neatkarīgi no atšķirībām politiskajās filozofijās ir divas dažādas nozīmes:
1) pilsoniskā sabiedrība;
2) buržuāziskā sabiedrība – turīgo sīkpilsoņu sabiedrība.
Šī daudznozīmība nav nejauša, jo ir jāatceras īpaši nozīmīgā sīkpilsoņu loma pilsoņa un viņa tiesību mūsdienu liberāldemokrātiskās koncepcijas veidošanā.
Pēc Hēgeļa domām, pilsoniskā sabiedrība ir:
1) “vajadzību sistēma” jeb individuālo vai grupu mērķu sfēra tiem izpaužoties ražošanā un tirgus apmaiņā;
2) “tiesību sistēma” – brīvie pilsoņi un viņu apvienības kā pilnvaru subjekti, kuru pamats ir privātīpašums un tirgus;
3) “rūpju sistēma”, t. i., ģimene, sabiedriskās aprūpes institūcijas, publisko tiesību pašvaldību korporācijas.
…
