Autors jau raksta sākumā izklāsta savu motivāciju apspriest eiropeisko krīzi – viņa mērķis ir –
(..)no jauna modināt interesi par tik bieži pārrunāto eiropeiskās krīzes tēmu, izklāstot eiropeiskās cilvēces filozofiski vēsturisko ideju(jeb teoloģisko jēgu)(231.lpp).
Sāksim ar vēsturiskumu – par garīgās Eiropas dzimšanas vietu Huserls nosauc sengrieķu pasauli. Tas ir 7. un 6.gs. pr.Kr. Tas ir laiks, kad tagadējā Eiropa iegūst vērtīgākos garīgos pamatus.
Līdz ar pirmo ideju koncepciju cilvēks kļūst par gluži citu cilvēku(237.lpp)
Tagadējais cilvēks, kas joprojām ir šis „cits cilvēks” ir „iedomīgo jauno laiku” pārstāvis. Viņš var eksistēt naivi, jo „dabiskā dzīve parādās kā naiva tieši saistībā ar iedzīvošanos pasaulē”.…
