| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | LATVIJAS TIESISKAIS REGULĒJUMS LĒMUMA PIEŅEMŠANAI PAR ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANU SABIEDRĪBAS VAJADZĪBĀM | 7 |
| 2. | HIPOTEKĀRĀ KREDITORA INTEREŠU AIZSARDZĪBA | 12 |
| 2.1. | Hipotēkas dzēšana | 12 |
| 2.1. | Hipotekārā kreditora informēšana | 17 |
| 3. | ATLĪDZĪBAS NOTEIKŠANA UN IZMAKSAS KĀRTĪBA, ATSAVINOT ĪPAŠUMU SABIEDRĪBAS VAJADZĪBĀM | 19 |
| 3.1. | Taisnīga atlīdzība | 19 |
| 3.1.1. | Publiskai personai piederoša līdzvērtīga īpašuma nodrošināšana privātpersonai | 25 |
| 3.2. | Zaudējumu atlīdzība | 27 |
| 3.3. | Institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu izmaksas kārtība | 30 |
| 3.4. | Institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadale | 35 |
| KOPSAVILKUMS | 41 | |
| IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 43 |
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Atsavināšanas likums šobrīd neparedz skaidru procedūru tiesiskuma nodrošināšanai gadījumos, kad attiecībā uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, un nenodrošina hipotekāro kreditoru interešu aizsardzību, ja sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts īpašums, kas kalpojis nodrošinājuma nodibināšanai.
2. Nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas gadījumā jautājumu par attiecīgo nekustamo īpašumu apgrūtinājumu dzēšanas kārtību un procesu likumdevējs atstājis pušu kompetencē, tādējādi dodot iespēju vienoties privātā kārtā, valstij vai pašvaldībai neiejaucoties konkrētajā procesā.
3. Spēkā esošais Atsavināšanas likuma regulējums, saskaņā ar kuru atlīdzība par atsavināto īpašumu tiek pilnā apmērā samaksāta īpašniekam, varētu tikt atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.pants, ja šis īpašums būtu ieķīlāts un uz atsavināšanas brīdi ar hipotēku nodrošinātais prasījums nebūtu pilnībā nokārtots, jo nostādītu ķīlas ņēmēju nelabvēlīgākā situācijā un tādējādi neņemot vērā visu iesaistīto personu garantētās pamattiesības uz īpašumu.
4. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt pamats prasīt pirmstermiņa ar nekustamo īpašumu nodrošinātās saistības izpildi, vai uzskatīt to par šādas saistības pārkāpumu. Kamēr parādnieks saistību pilda, kreditoram nav tiesību izmantot prasījuma tiesību pret parādnieku un meklēt apmierinājumu no ķīlas.
5. Spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz institūcijai, kas nodrošina atsavināšanu, pienākumu informēt hipotekāro kreditoru par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteikto atlīdzību, kas ir būtisks trūkums, jo informēšanas pienākums sekmētu sadarbību un risinātu no pušu saistībām izrietošos jautājumus. Informēšanu un iesaisti atlīdzības sadales procesā institūcija var veikt arī šobrīd, bet pēc savas iniciatīvas.
…
Darba mērķis ir izpētīt hipotekārā kreditora nodrošinājuma un aizsardzības aspektus, gadījumos, ja ieķīlāto īpašumu atsavina sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Darba pirmajā daļā autore pēta Latvijas tiesisko regulējumu attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un atbalsta grozījumu nepieciešamību. Darba otrajā daļā tiek analizēta hipotekārā kreditora interešu aizsardzība un izteikta kritika. Trešajā nodaļā izpēta spēkā esošo regulējumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, izmaksas un sadales kārtību un to ietekmi uz hipotekāro kreditoru un sniegti priekšlikumi.
