Tiesības piekļūt dokumentiem
Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida.
• Principi, kuri veido labu pārvaldību, kas izriet no Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa.
1. Likumīgums – ierēdnis rīkojas saskaņā ar likumu un piemēro Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus un procedūras. Ierēdnis, jo īpaši gādā, lai lēmumus, kas skar personas tiesības, ir likumīgs pamats un tas atbilstu tiesību aktu prasībām.
2. Vienāda attieksme.
3. Samērīgums
4. varas ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamība.
5. Neieinteresība un neatkarība.
6. Objektivitāte.
7. Tiesiskā paļāvība, koncikvence un pakļautība.
8. Taisnīgums.
9. Pieklājība. Izpaužas, kā 1. attiecībās ar sabiedrību ierēdnis ir apzinīgs, korekts, pieklājīgs un pieejams, atbildot uz vēstulēm, tālruņa zvaniem un e-pasta sūtījumiem, ierēdnis cenšas būt izpalīdzīgs, un atbild pēc iespējas pilnīgāk un precīzāk uz uzdotajiem jautājumiem. 2. Ja kāds jautājums neietilpst ierēdņa kompetencē, nosūta pilsoni pie kompetentā ierēdņa. 3. Ja ierēdnis ir pieļāvis kļūdu, kas negatīvi ietekmē sabiedrības pārstāvja tiesības, viņš par to atvainojās un cenšas pēc iespējas drīzāk novērst kļūmes negatīvās sekas, kā arī informē sabiedrības pārstāvi par tā tiesībām aizsargāt savas tiesības un kur griezties ja nepietiek ar atvainošanos.
…
Starptautiskie līgumi tiek pieņemti: 1. parakstīšana. 2. ratifikācija (notiek ar tiesību aktu jeb normatīvo aktu). Juridiskais spēks konkrētajam aktam ir atkarībā no tā, kā tie būs ratificēti. • Juridiskā hierarhija ir tāda, ka likums ar kuru ratificēts līgums ir augstāks juridiskais spēks nekā citiem likumiem, bet ja līgums ir ratificēts ar Ministru kabineta noteikumiem, tad konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir augstāks juridiskais spēks nekā citiem Ministru kabineta noteikumiem, tomēr tam ir mazāks juridiskais spēks nekā parastajiem likumiem. • Ja notiek tiesību normu kolīzija (vienai tiesību normai ir atšķirīga nozīme un mērķis nekā otrai) vienāda juridiskā spēka aktos (likumos pret likumiem, Ministru kabineta noteikumi pret Ministru kabineta noteikumiem), tad skatās pēc konkrētā akta pieņemšanas termiņa. Jaunākajam aktam ir priekšroka. • Satversme nosaka kārtību, kādā tiek ratificēts konkrētais jautājums (ja konkrētais jautājums ir izpildvaras kompetencē, tad līgums tiks ratificēts ar Ministru kabineta noteikumi, bet ja konkrētais jautājums likumdevēja kompetencē, tad līgums tiks ratificēts ar likumu). • Cilvēktiesības ir patstāvīga tiesību nozare. Lai kāda joma būtu patstāvīga tiesību nozare, tajā jābūt – subjektam un objektam, kā arī savi tiesību avoti un regulēšanas objekti. • Tiesības uz taisnīgu tiesu – 1. paaudzes tiesības iedalās divos aspektos: o Materiālais aspekts – tiesa kā iestāde, kura ir neatkarīga un pieejama (gan no valsts nodevu apmēru lieluma, gan arī kā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība). o Procesuālais aspekts – tiesas process (taisnīgs process).
